“Família no Edukasaun: inan-aman nia knaar nu’udar primeiru edukadór”

“Família no Edukasaun: inan-aman nia knaar nu’udar primeiru edukadór”

famlia QuelicaiViqueque – Loron 18 Setembru 2015, asembleia kongressu Família nian dedika an atu halo diskusaun painél ida kona-ba “Família no Edukasaun: liuliu knaar inan-aman nian nu’udar primeiru edukadór”. Objetivu mak atu tulun inan-aman sira atu konxiente liután kona-ba sira nia knaar tuir aspetu fiar, umanu, morál, intelektuál, seksuál, siklu moris no planeamentu familiár. Tópiku barak kobre tiha ona iha diskusaun anteriór sira. Atu tulun diskusaun nee input speaker na’in tolu fó naroman ba asembleia liuhosi perspetiva:

  1. Família no edukasaun, hosi pontudevista estadu nian (Dr. António Conceição, Ministro da Educação e Cultura);
  2. Família no edukasaun: hosi pontudevista Doutrina Igreja nian (Pe. Alipio Gusmão);
  3. Família no edukasaun: hosi pontudevista Pastorál Parokiál (Pe. Martinho G. Gusmão).

Dr. António da Conceição aprezenta situasaun família nian nu’udar núkleu sosiedade Timorense nian ne’ebé iha kontraste entre tempu uluk ho tempu agora liuliu hanesan instituisaun ne’ebé hasoru dezafiu barak iha implementasaun valór no prinsípiu sira. Depoizde independénsia, Timor Leste sai membru “Nações Unidas”, submete mós ba Milenium Development Plan, ne’ebé nia objetivu ida mak, iha tinan 2015, labarik hotu-hotu sei hetan Edukasaun Bázika obrigatória no gratuita. Meta ida ne’e ita-nia Konstituisaun art. 59 mós hakarak to’o: 1) Estadu rekoñese sidadaun nia direitu ba Edukasaun no kultura, no.2) fornese edukasaun bázika obrigatória no se possivel gratuita.

Governu iha nia alkanse, halo ona investimentu barak iha edukasaun, inklui prepara infrastrutura, ekipamentu sira, rekursu umanu, no tau matan ba labarik sira-nia nesesidade hosi merenda eskolár. Maski nune’e, problema sei kontinua eziste, maibé variasaun problema no kompleksidade aumenta liután, porezemplu: saida mak atividade depoizde eskola (ekstra), problema violénsia estudante sira hasoru profesór/a sira, kualidade ensinu entre eskola públika no eskola katólika sira.

Sr. António realsa papél inan-aman nian iha oan sira nia formasaun liuliu ba valór morál sira ne’ebé lori ba formasaun karákter no komportamentu nian,” hatuur nafatin iha inan-aman sira nia kabaas”. “Inan aman sira assume sira-nia knaar atu hanorin no kontrola oan sira, atu oan sira komprende katak iha limitasaun ba sira nia liberadade, katak liberdade la’ós libertinajen”.

Pe. Alípio Gusmão aprezenta krize autoridade nian. Ho globalizasaun, ema hotu iha asesu ba informasaun no bele fahe informasaun. Nia pela ba sarani sira atu hatene halo leitura krítika ba notísia sira kona-ba Uma Kreda no nia hanorin sira. Iha jornál balu eh website sira ne’ebé la iha kredibilidade no la iha autoridade atu fó sai notisia lahó responsabilidade: hanesan polémika iha media sosiál katak Papa Francisco fó dalan ba segundu kazamentu ka notísia seluk tan. Dala barak jornalista sira tanba atu faan jornal, inventa ka fó títulu ba notísia sira tuir sira-nia hakarak, la’ós fiél ba fonte orijinária sira.

Kona-ba kestaun indissolubilidade matrimóniu nian nia fundamentu mai kedas hosi Bíblia ne’ebé klaru liu, tau aas uniaun matrimoniál. Terminolojia indissolubilidade katak la bele anula. Amu-Papa husu ba ajente pastorál sira atu metodolojia pastorál ka maneira aprosimasaun mak tenke adapta ba situasaun ohin-loron nian. Sarani divorsiadu mós parte Uma Kreda nian no merese hetan akompañamentu iha nia vida, no nia mós presiza rona Na’i Maromak nia Lia Fuan”.

Hafoin Pe. Alípio fó hanoin hikas knaar família nian tuir Direitu Kanóniku, família iha funsaun tolu: 1) Prosperidade kazál nian, 2) prokriasaun ka hatutan jerasaun no 3) edukasaun. Nia fó hanoin katak, “atu evita evita separasaun iha loron ikus, Igreja akonsella atu halo konsulta médika hodi hatene se iha oportunidade atu hetan oan ka lae”. Iha parte edukasaun, knaar inan-aman sira-nian ida mak atu sai “role model”, ka reprezentasaun simbólika ba oan sira atu halo tuir, “tanba Inan-aman sira mak fó forma ba oan sira nia karákter no personalidade”.

Pe. Martinho Gusmão aprezenta realidade edukasaun ne’ebé nia haturu ho statement extremu ida: “hosi pobreza ba mizéria”, atu deskreve realidade katak dala barak edukasaun iha uma di’ak liu fali realidade ne’ebé estudante sira hetan iha eskola [maski ezemplu ne’ebé fó mak fasilidade eskola nian]. Dezafiu seluk mak sai profesór ne’ebé dala barak deskreve hanesan “fera fatuk mutin”.

Pe. Martinho hateten katak “fundamentu ba edukasaun sei frajil tanba ne’e urjente tebes atu hadi’ak”. Nia razaun, tanba kualidade ensinu báziku ladauk di’ak. Labarik nia karákter di’ak, Igreja forte no nasaun forte. “Presiza atensaun ba profesór sira tanba sira-nia kualidade mak determina estudante sira-nia kualidade”.

Família iha nia knaar eduka oan nian, maski serbisu iha parseria ho eskola sira (Igreja/instituisaun edukativa) no ho governu – maibé edukasaun nia baze ka fundamentu hatuur iha família laran tanba nia mak primeira edukadora. Loron datoluk taka ho orasaun Taizé nian ne’ebé prepara hosi komunidade parókia Laga no Oss ho Pe. Justino Galvão.