Eleisaun Konselleira sira-nian (3)

Eleisaun Konselleira sira-nian (3)
Ir Maria Helena Moreira

Ir Maria Helena Moreira

Ir Maria Helena Moreira – Konselleira ba Komunikasaun Sosiál

Ir Maria Helena mai husi Goiânia (Brasil) moris iha lorn 26 Setembru 1953 iha família ida ho abut sarani metin. Iha família mak Maria Helena hatasak ninia vokasaun saleziana nune’e mós ninia biinnian, naran Ir Vani.

Nia iha preparasaun kulturál metin, hahú ho lisensa iha Letras no Pedagojia. Kompleta ninia estudu iha Roma, hodi hetan Master iha Komunikasaun iha ‘Pontificia Facoltà Salesiana (UPS)’. Nia frekuenta mós kursu formasaun aas iha Administrasaun Eskola nian no Kursu perfesionamentu – Sistema Preventivu Don Bosco nian.

Nia dedika an ba hanorin Língua no Literatura no hanorin mós Komunikasaun ih auma sira Formasaun inisál no junioradu interkongregasionál. Nia mós sai diretora eskola.

Iha kampu espesífiku Komunikasaun nian nia mak Koordenadora Inspetoriál ámbitu ne’e nian, ECOSBRASIL (Equipe de Comunicação Social Brasil) no ECOSAM (Equipe de Comunicacion America). Nia sai koordenadora ba tinan ruma Equipe Inspetoriál nian, no mós membru Konsellu editoriál Boletim Salesiano Brasil nian.

Iha tinan ikus sira ne’e nia mak Konsultora Komunikasaun “Rede Salesiana das Escolas”  no mmebru Konsellu diretivu organizasaun ne’e nian.

Depoizde kaer knaar Diretora Komunidade nian, Konselleira no Vigária Inspetoriál, nia hetan nomeasaun nu’udar Inspetora ba Inspetoria “Madre Mazzarello” Belo Horizonte (BBH).

Kapítulu Jerál XXIII hili nia ba Konselleira Ámbitu Komunikasaun Sosiál nian. Bainhira Madre Jerál husu ninia aseitasaun ba mandatu, Ir Maria Helena hatán “Sin, iha fiar no hodi konta iha Espíritu Santu nia roman. Besik ba Maria Ausiliadora, ha’u aseita atu sai kolaboradora Espíritu Santu nian hamutuk ho imi hotu”.

Ir Vilma Tallone

Ir Vilma Tallone

Ir Vilma Tallone – Ekónoma Jerál

Nia ema husi Cavallermaggiore (Cuneo – Italia), moris iha loron 13 Maiu 1948. Ir Vilma frekuenta Eskola Primária iha Riva di Chieri no Eskola Pré-Sekundária iha sidade Chieri nian. Nia koñese Figlie di Maria Ausiliatrice no frekuenta ho badinas Oratóriu.

Tanba nia sente admirasaun ba karizma salezianu no ba irmán sira nia sasin, nia husu atu tama nu’udar aspirante atu nune’e bele sai “misionária”. Besik ba Bazílika Maria Ausiliatrice Torino, no iha Iha ‘Istituto Magistrale’, nia konsege diploma ba ensinu primáriu. Nia halo profisaun dahuluk iha Pessione iha 1968 no votus perpetuu iha 1974.

Hetan tiha lisensa iha Letras iha ’Università Maria Assunta’, Roma, nia hanorin ba tinan neen iha Eskola Pré-Sekundária, anima Oratóriu no Sentru Juveníl Giaveno no Torino nian. Hafoin nia hetan lisensa atu bá nu’udar misionária iha Áfrika, ho destinasaun ba Gabon (1982) no hela iha ne’ebá ba tinan 26, hodi dedika an ba ensinu iha liseu, ba fundasaun ,misaun foun sira, Sentru Juveníl, Eskola Profisionál sira, atividade parokiál, obra dezenvolvimentu nian ba foin-sa’e sira, ba feto sira, ba ema moras-lepra sira.

Husi 1997 ba 2004 nia hetan nomeasaun nu’udar Inspetora ba inspetoria “Madre di Dio” Áfrika Osidentál nian (AFO), hodi troka M. Yvonne Reungoat. Durante tinan hirak ne’e nia tuir fundasaun foun sira ne’ebé kontinua moris iha Inspetoria ida-ne’ebé Nasaun 8 mak halo parte, hodi prepara atu hamosu Inspetoria foun rua iha Agostu 2004. Tuirmai, nia simu pedidu atu sai responsavel ba Sentru diosezanu espiritualidade no pastorál nian iha Bafia, Camerun, no partisipa iha fundasaun komunidade foun iha Dioseze hanesan.

Kapítulu Jerál XXII (2008) husu nia atu anima nu’udar Ekónoma Jerál Ámbitu Administrasaun nian, kargu ida nia simu ho “fiar”, ho hakaran atu moris nu’udar Misaun foun ida ho dimensaun mundu nian. Durante tinan neen liubá nia halo vizita barak ba Inspetoria mundu tomak nian, hodi habiit sentidu hola-parte ba Institutu no anima atu hahú dalan ba jestaun foun hodi konkretiza hilin komuñaun soin nian nu’udar espresaun solidariedade nian, liuliu iha perspetiva ema kiak sira-nian.

Kapítulu Jerál XXIII nomeia nia ba seséniu daruak. Ninia liafuan dahuluk ba pedidu aseitasaun nian husi Madre Jerál nia parte mak: «Ha’u ni aliman mamuk, maibé ha’u hatene katak ha’u bele konta ho Na’i, ho imi, ho La Madre no ninia Konsellu. Tan ne’e, ha’u dehan sin».

Tags: Eleisaun