Tinan ida atu halo ideia sira sai tasak, Amu-Papa iha konkluzaun Sínodu 2014

Tinan ida atu halo ideia sira sai tasak, Amu-Papa iha konkluzaun Sínodu 2014

konkl-sinoduRoma – Papa Francisco taka serbisu asembleia jerál estraodinária Sínodu Bispu sira nian, loron 18 Outubru ho diskursu ida ne’ebé alerta kona-ba atitude sira rigorizmu ka fasilitizmu nian iha Kreda nia asaun.

“Kreda nia odamatan nakloke atu simu ema nesesitadu sira, arrependidu sira no la’ós de’it justu sira eh sira ne’ebé hanoin katak sira perfeitu. Kreda la moe ho maluk ne’ebé monu no la finje katak nia la haree, iha kontráriu, nia sente katak nia tenke no kuaze obrigada atu foti sa’e hikas fali nia”, Papa deklara, hodi konklui semana sira  debate kona-ba tema “Dezafiu pastorál kona-ba família iha kontestu evanjelizasaun nian”.

Papa Francisco, ne’ebé intervein ba dala uluk iha sesaun inaugurál, loron 6 Outubru nian, admite katak iha “tentasaun sira” hanesan “rijidéz ostíl”, ka husi sira ne’ebé hakarak “taka an ho buat ne’ebé hakerek nian” envezde husik “Maromak surprende nia”.

“Husi Jezús nia tempu. Ne’e mak tentasaun zelozu sira-nian, eskrupulozu sira-nian, kuidadozu sira-nian no sira ne’ebé ohin hanaran tradisionalista sira no mós intelektualista sira”, nia hateten.

Amu-Papa fó hanoin mós kona-ba “tentasaun fasilitizmu nian [buonismo, iha italianu] ne’ebé destroi, husi ida-ne’ebé hodi laran-sadia enganadora nia naran falun kanek molok kura no tau uluk ai-moruk”.

“Ne’e mak tentasaun fasilitista sira-nian, ta’uk-teen sira-nian no mós sira ne’ebé hanaran progresivu no liberál sira”, nia realsa.

Papa Francisco lamenta katak komentadór barak hanoin katak sira haree “Kreda ida ne’ebé istori malu”, durante Sínodu 2014, “iha ne’ebé parte ida kontra parte seluk”.

Nia intervensaun husu atu Kreda keta nakfilak “paun iha fatuk”, atu tuda kontra “ema maksalak sira, fraku sira no moras sira” no alerta ba “tentasaun atu tuun husi krús, atu halo ema sira haksolok, envezde purifika “espíritu mundanu”.

Papa Francisco hateten katak, debate la’o ba oin hodi la kuestiona lialoos fundamentál sira sakramentu Matromóniu nian: indissolubilidade, unidade, fidelidade no abertura ba vida.

Papa Francisco ko’alia mós kona-ba tentasaun atu “la tau kuidadu ba depózitu fiar nian”, hodi konsidera an “la’ós mahein, maibé proprietáriu no patraun sira”, ka “atu la fó atensaun ba realidade”, ho linguajen inkomprensivel ida.

Tuir Amu-Papa, Sínodu ne’e “dalan” ida ne’ebé inklui momentu “tensaun nian” no “konsolasaun nian”, hodi admite katak nia sei preokupa liu se “hotu-hotu konkorda malu eh nonok de’it iha dame ida falsu no hakmatek nian”.

Amu-Papa nia intervensaun mós husu atu bispu ida-idak atu tau atensaun ba devér, nu’udar “bibi-atan”, atu fó ai-han ba bibi sira ne’ebé Na’i entrega ba nia, hodi simu sira no bá hasoru bibi sira ne’ebé lakon “ho paternidade no laran-sadia, lahó ta’uk falsu nian”.

“Maun no biin-alin sira, oras-ne’e ita iha tinan ida atu halo sai tasak, ho dixernimentu espirituál loos, ideia sira ne’ebé propoin ona no hetan solusaun konkreta sira ba difikuldade barak no dezafiu sura-laek ne’ebé família sira tenke enfrenta”, nia remata.

Tuir portavós Vaticano nian, Papa Francisco nia intervensaun hetan aplauzu husi audiénsia hotu ne’ebé hamriik durante minutu lima nune’e.

Debate kona-ba situasaun família nian sei kontinua iha fulan sira tuir mai to’o realizasaun asembleia jerál ordinária Sínodu Bispu sira-nian, ho semana tolu serbisu nian, iha Outubru 2015.