Bispu sira loke dalan ba simplifikasaun prosesu nulidade nian

Bispu sira loke dalan ba simplifikasaun prosesu nulidade nian

synod3Roma – Sinodu hahú sai manas liután iha partisipasaun no envolvimentu durante asembleia ohin dadeer, Pe. Federico Lombardi, hateten. Horisehik loraik no ohin dadeer hamutuk iha intervensaun 73. Sentru debate nian mak dezafiu pastorál kona-ba abertura ba moris iha anúnsiu Evanjellu matrimóniu nian.
Pe. Lombardi observa katak, “iha liña ida ne’ebé ko’alia ho desizaun maka’as kona-ba anúnsiu Evanjellu matrimóniu nian, ne’ebé ezije atu afrma katak se iha ligasaun válidu ida, matrimóniu ezistente ida, la posivel admisaun ba sakramentu ba dovorsiadu sira ne’ebé kaben fali, atu iha koerénsia ho doutrina no tanba fidelidade ba Na’i nia Liafuan. Iha liña seluk ne’ebé, hodi la nega matrimóniu nia indissolubilidade no Na’i Jezús nia proposta, hakarak haree ho laran-sadia situasaun sira ne’ebé iha no halo dixernimentu kona-ba oinsá enfrenta situasaun sira-ne’e iha sira-nia diversidade, hodi tau atensaun ba situasaun espesífiku sira”. Liña daruak ne’e, ho liafuan seluk, nia kestaun mak “haree oinsá, hodi la nega doutrina fundamentál, nune’e bá hasoru ezijénsia laran-sadia nian ho aprosimasaun pastorál ida ba situasaun oioin ne’ebé tenke enfrenta”. Tuir portavós Vaticano nian, iha espasu luan ida konsensu nian kona-ba aprosimasaun ba temátika ne’e kona-ba “simplifikasaun  prosedimentu sira nulidade matrimoniál” hanesan, kriasaun “tribunál diosezanu sira”. Bispu sira hateten katak nesesáriu iha “atensaun ba ezijénsia lialoos no justisa nian”, atu la kria buat ruma hanesan “divórsiu katóliku”. Partisipante balun propoin rekursu ba ‘via administrativa’ atu rezolve prosesu nulidade matrimoniál, nu’udar forma komplementár ba via judisiál, hodi husik desizaun ba bispu diosezanu sira.

Tuir Kardeál Francesco Coccopalmerio (Prezidente Konsellu Pontifísiu ba Testu Lejislativu Santa Sé nian), asuntu la’ós atu “anula vínkulu matrimoniál:, maibé deklara “nulidade”, katak, “vínkulu ida ne’ebé nunka iha”.

Papa Francisco rasik hatudu tiha on aatensaun ba matéria ne’e, bainhira harii komisaun ida atu haree prosesu sira-ne’e.

Kona-ba tema komuñaun ba divorsiadu sir ane’ebé kaben fali, Kardeál Coccopalmerio hateten: “tuir ha’u-nia hanoin, ita tenke adopta ermenéutika Amu-Papa nian, katak ida salva doutrina maibé hahú husi ema ida-idak, husi ninia situasaun konkreta no nesesidade, urjénsia sofrimentu. Ita tenke fó resposta ida ba ema konkretu ne’ebé moris iha kondisaun grave no urjénsia nian”.

Francesco Coccopalmerio hatutan tan katak Sínodu toma konsiderasaun mós ba prátika iha Kreda Ortodoksa balun ne’ebé fó lisensa ba uniuan daruak eh datoluk, depoizde kazamentu dahuluk, ho karáter penitensiál, buat ruma ne’ebé tuir Padre Sinodál sira, ladún kompatível ho doutrina katólika “indissolubilidade” nian. Maski dalan ne’e “difisil”, maibé “bele halo estudu”, D. Coccopalmerio hateten ba imprensa.