Vijília orasaun nian ba Sínodu Estraordináriu kona-ba Família

Vijília orasaun nian ba Sínodu Estraordináriu kona-ba Família

orasaun ba sinodu3Roma – Horisehik, 4 Outubru, ho Amu-Papa sarani barak, família no relijiozu/a sira inklui kapitulár sira halibur iha Prasa S. Pedro ba Vijília orasaun nian ba Sínodu ho tema “Halakan naroman ida ba família”. Durante orasaun kazál italianu tolu iha faze oioin moris nian (noivadu, ho oan, no rekonsiliasaun depoizde tinan neen separasaun) fó sira nia sasin moris nian. Iha finál vijília nian, Papa Francisco ko’alia ba sarani sira hodi destaka katak “família kontinua sai eskola tanesan-laek umanidade nian”. Nia dehan katak “komuñaun moris nian ne’ebé kaben-na’in sira asume, ninia abertura ba don moris nian, atensaun resíproka, enkontru no memória jerasaun sira-nian, akompañamentu edukativu, tranzmisaun fiar nian ba oan sira… ho buat sira-ne’e hotu família kontinua sai eskola tanesan-laek umanidade nian, kontributu indispensavel ba sosiedade ida justa no solidária”.

Família mak eskola ida ne’ebé hetan iha Evanjellu kbiit no ternura atu enfrenta momentu sira ksolok-laek nian no violénsia nian, Amu-Papa haktuir. “Iha Evanjellu, ita hetan salvasaun ne’ebé prienxe ema nia dezeju kl’ean liu! Husi salvasaun ne’e – nu’udar obra mizerikórdia Maromak nian no Ninia grasa nian – nu’udar Kreda ita sai sinál no instrumentu, sakramentu moris no efikás”.

Papa Francisco identifika atitude tolu importante atu bele hafoun Kreda no sosiedade, atu asume ho responsabilidade pastorál interrogasaun sira ne’ebé mudansa époka nian lori: raronak, konfrontu kona-ba família, ho Kristu nia matan.

Tuir Papa Francisco, atu buka buat ne’ebé Na’i husu ba ninia Kreda presiza rona tempu nia fafekit no horon ema nia “iis”, husik sira-nia ksolok no esperansa sira, sira-nia tristeza no laran-susar sira hakonu ita. Nune’e de’it mak ita “hatene propoin ho kredibilidade Liafoun Di’ak kona-ba família.”

Iha finál Papa Francisco husu atu harohan ba Espíritu Santu ba Padre Sinodál sira:” atu rona hanesan Maromak nia modu, atu sira bele rona, ho Nia, povu nia hakilar”. Atu “anin Pentekoste nian” huu ba serbisu sinodál sira, ba Kreda no ba umanidade, bele “kore kakesik sira ne’ebé impede ema atu hasoru malu, kura kanek sira husi ne’ebé raan suli maka’as, halakan hikas esperansa… atu Nia haraik karidade kriativa ne’ebé konsente atu hadomi hanesan Jezús hadomi”.