Husi estudu Relatóriu Tinan-neen Institutu nia moris nian (2008-2014) mai surpeza, esperansa maibé mós dezafiu sira

Husi estudu Relatóriu Tinan-neen Institutu nia moris nian (2008-2014) mai surpeza, esperansa maibé mós dezafiu sira
hatan pergunta sira
Kapítulu Jerál online

Roma – Loron 24 Setembru loraik no 25 loron tomak Irmán kapitulár sira fahe tuir Konferénsia Inter-inspetoriál atu reflete pesoalmente no iha grupu kona-ba surpreza sira, dezafiu sira, preokupasaun sira, esperansa sira no pergunta sira ne’ebé Relatóriu Tinan neen Insitutu nian hamosu iha sira. Ne’e mak rezultadu sínteze sira-nia aprezentasaun ba Madre no Konsellu Jerál ne’ebé hato’o ohin iha Asembleia.

1. Surpreza

Dinamizmu no abertura institutu nian ba sinál sira tmepu nian, ba Kreda universál, ba fronteira foun sira, ba interkulturalidade, iha fidelida karizmátika iha kontinuidade ho Kapítulu Jerál presedente; Konsellu jerál koñese di’ak Institutu, servisu iha sinerjia no empowerment no programa di’ak tinan neen nian hodi realiza nia; ita iha sintonia ho Kreda nia dalan; ita nota espansaun Institutu nian iha Áfrika no iha Ázia.

2. Preokupasaun

Formasaun: diminui figura diretora nian nu’udar animadora no akompañadora iha kreximentu vokasionál no iha empeñu apostóliku; formasaun no akompañamentu diretora no formadora sira-nian; ladún tau atensaun ba kritériu admisaun nian ba feto-raan sira, liuliu sira-ne’ebé adulta; relasaun pesoál ho Jezús sai fraku nune’e ladún iha rekonsiliasaun ho Maromak no ho irmán sira; iha relatóriu la hatudu difikuldade mai husi saude fízika no psíkika irmán sira-nian; falta konfiansa ba jerasaun FMA foin-sa’e sira… nst.

Pastorál: vokasaun barak la mai husi ita-nia ambiente; preokupasaun kona-ba motivasaun  sira ne’ebé halo irmán sira sai husi Institutu; kualidade akompañamentu nian ne’ebé dalaruma la tulun ema atu halo unidade vokaionál; frajilidade pastorál vokasionál; irmán sira-nia inkapasidade iha foin-sa’e sira nia ezijénsia nia oin no sira-nia ta’uk atu hasoru joven sira; diminuisaun iha númeru eskola nian ba edukasaun formál; leigu sira-nia formasaun no envolvimentu iha misaun; diminuisaun iha serbisu ho imigrante sira; falta audásia misionária, nst.

 Misaun: formasaun misionária nian fraku.

Família Saleziana: ámbitu Famílai Saleziana hanesan la iha identidade klaru; valoriza liután rekursu karzimátika grupu sira Família Saleziana nian; ita-nia estrutura sira la fasilita serbisu ho antiga/u aluna/u sira.

Komunikasaun: formasaun ba komunikasaun sosiál iha nivel oioin.

Seluk: frakeza iha konverjénsia entre ámbitu sira;  esprime liután dimensaun materna  no espiritualidade Magnificat nian; Fakuldade Auxilium: maski rekoñese ninia rikusoin espirituál, ekleziál no karizmátika, iha difikuldade atu haruka estudente FMA ba estuda. Nasaun barak la rekoñese títulu husi Auxilium no ida-ne’e fó impaktu ba tempu no osan.

3. Esperansa sira

Madre Jerál nia prezensa, sasin, serbisu, entuziazmu, prosimidade, vizita ba Inspetoria; klareza kona-ba dalan futuru nian; transparénsia verifika nian; apoiu husi ámbitu sira ba nesesidade Inspetoria nian; ain-hakat sira ne’ebé halo ona atu realiza koordenasaun ba komuñaun; tema Kapítulu nian ne’ebé loke orizonte foun ba vida komunitária no misaun ho foin-sa’e sira; serteza  kona-ba Espíritu Santu no Maria nia prezensa, garantia ba ita-nia fidelidade, hodi hakat liu frajilidade sira; “primavera foun” iha Kreda no iha Vida Relijioza, iha-ne’ebé Institutu mós halo esperiénsia; Inspetoria sira nia kriatividade atu asume proposta sira mai husi Sentru; komuñaun iha Institutu; dadus estatítika nian hatudu tendénsia aumentu vokasaun no komunidade sira-nian, maski iha fatin balun diminui.

Formasaun: dezeju radikalidade nian iha Institutu tomak; irmán sira ne’ebé moris paixaun ba Reinu ho koerénsia no sasin; irmán barak tau abut iha Maromak no pronta atu bá iha periferia sira; investimentu boot ba irmán sira nia formasaun; itineráriu formativu nia inkulturasaun; projetu Jerusalém, Mornese no Espiritualidade misionária; oportunidade sira ba formasaun; akompañamentu ba irmán rai-na’in sira.

Pastorál juveníl: serbisu ba feto aumenta tan no sensibilidade ba imigrante sira; fronteira edukasaun foun tuir sinál sira tempu nian; polítika tutela menór nian; foin-sa’e sai ita-nia esperansa,  sira sei buka ita, hadomi ita, hamrook ba espiritualidade; komunidade edukativa nu’udar espasu atu fahe espiritualidade no misaun; dalan sira ba diálogu inter-relijiozu, ekoméniku no kulturál; dalan ekleziál ne’ebé Institutu halo daudaun;  revitalizasaun ba fuan oratorianu no haburas fali oratóriu no sentru juveníl sira; tradusaun LOME nian ba lian 24; formasaun koordenadora pastorál juveníl nian.

Família Saleziana: voluntariadu nu’udar rikusoin ba espansaun no revitalizasaun karizma edukativu no misaun entre ema kiak sira; VIDES nu’udar laboratóriu fiar no kreximentu vokasionál nian; servisu redeentre ita, ho Família Saleziana no organizmu seluk; oportunidade partisipasaun iha ONU no sensibilidade ba direitu umanu sira; formasaun ba Justisa, Pás, Integridade Kriasaun nain nu’udar resposta ba Vida Konsagrada místiku-profétika iha sintonia ho espetativa sira umanidade ohin nian; dalan halo ho leigu sira nu’udar korresponsavel no la’ós de’it kolaboradór/a.

Misaun: aumenta vokasaun misionária no impulsu foun no kriativu misaun nian.

Komunikasaun: video coference no kursu online no produsaun ho misaun Don Bosco.

Aministrasaun: vitalidade iha opsaun ba kiak sira; klareza ih amomentu kompleksidade ekonómika; moris austera liután; pobreza nu’udar oportunidade.

Vizitadora sira: vizita no prosimidade ba Inspetoria sira.

Sekretária: ACSSA nu’udar esperansa kreximentu no serbisu hamutuk ba istória.

Seluk: prezensa transversál Maria nian iha relatóriu tomak; korajem atu halo restruturasaun no fó signifikadu foun ba obra sira; forsa mai husi serbisu iha rede; serbisu no kolaborasaun entre Inspetoria sira iha Konferénsia oioin; reflesaun Europa hodi iha koñesimentu resíproku.

Dezafiu4. Dezafiu

Formasaun: fó kontinuidade ba inkulturasaun Projetu Formativu nian; formasaun iha nivel hotu (animadora, formadora, koordenadora  sira ámbitu nian) atu akompaña irmán sira-nia formasaun no tulun sira buras iha mentalidade projetuál; formasaun permanente no akompañamentu; responsabilidade pesoál iha auto-formasaun;  aleinde biéniu Espiritualidade Saleziana nian buka alternativa ba aprofundimentu Karizma nian ba irmán hotu, atu bele sai signifikativa iha mudnu ohin; promove frormasaun umana ba integrasaun esperiénsia fiar nian (unidade vokasionál); formsasaun bíbliku-teolójiku hametin motivasaun vokasionál; formasaun profisionál no kulturál; forma an hamutuk ho leigu sira no ho Família Saleziana; harii komunidade formativa ne’ebé simu foin-sa’e sira iha períodu inisiál; hakle’an no halo sai moris prosesu sira ne’ebé tulun atu asume otas-ferik nu’udar moris nakonu;rekupera dimensaun místika no profétika, abut Vida Konsagrada nian; tau matan dimensaun espirituál ita-nia moris nian, apropria dimensaun mariana…

Komunidade: espíritu família nian, evánjelika no fraterna liután; manán difikuldade relasaun nian; potensia konsellu lokál. Korresponsabilidade no komuñuan iha nivel hotu; hakohak hamutuk konflitu sira (hatasak diálogu); autoridade nu’udar servisu; maternidade.

Pastorál Juveníl: servisu rede nian; koñese periferia, projetualida PJ…formasaun famílai nian, edukasaun ba fiar (katekeze); PJ nu’udar espasu vitál ba animasaun vokasionál; habiit KE no núkleu animadór liuliu iha kontestu la’ós sarani; ekilíbriu ente pastorál no jestaun ekonómika; interioridade iha PJ; prepara FMA atu sai ba periferia; opsaun ba foin-sa’e iha risku no edukasaun formál; projetu pastorál juveníl tenke iha nu’udar modelu referimentu nian Projeut Pastorál Institutu nian; elabora kritériu formativu ba dixernimentu vokasionál.

Misaun: formasaun no akompañamentu neo-misionáriu; kreximentu fenómenu mobilidade umana; diálogu interrelijiozu no interkulturál; aprofundimentu Sistema Preventivu nian.

Família Saleziana: serbisu iha rede ho FS; klarifika objetivu no prezensa Voluntariadu; mentalidade nakloke ba VIDES europeu; kria mentalidade Justisa Pás Integridade nu’udar modu moris nian…; sinerjia ho Família Saleziana (SDB) atu halo sai vizivel  liután nia iha Kreda; formasaun delegada nian.

Komunikasaun: kontinuidade ba reflesaun paradigma edu-komunikasaun nian; mundu dijitál nu’udar aerópagu foun; formasaun iha nivel hotu atu oinsá hakbesik mundu mediátiku.

Administrasaun: formasaun ekónoma nian husi pontudevista profisionál no espiritualidade; formasaun baze ba irmán hotu husi períodu inisiál kona-ba administrativu-jestaun nian; buras ona maibé presiza habiit liután komuñaun soin nian no solidariedade nian iha Institutu nia laran no la’ós de’it iha tempu krize nian eh depoizde dezastre naturál sira; simplisidade no vida sóbria; transparénsia iha vida ekonómika; define papél ekónoma lokál iha konfigurasaun obra sira-nian; sustentabilidade obra nian; relasaun ekilíbriu nian entre prisípiu sustentabilidade ekonómika no identidade karizmátika; inspetoria sai kiak tenke tulun atu hahú fali husi orijen sira atu halo hilin pobreza loos nian; troka mentalidade atu bele to’o ba jestaun inovativa.

Seluk: sai esensiál no konverjente iha liña animasaun nian; hakle’an serbisu inter-ámbiltu hodi tau misaun iha sentru; hilin atu sai prezente iha estruturua universitária; reforsa ho rekursu umanu iha kontinente seluk: Amérika, Europa; responsabilidade atu fó oin karizmátiku iha área jeográfika ne’ebé ita-nia prezensa sei foun.