Papa Francisco nia mensajen ba Loron Mundiál Orasaun ba kuidadu Kriasaun nian

Papa Francisco nia mensajen ba Loron Mundiál Orasaun ba kuidadu Kriasaun nian

PAPA FRANCISCO
NIA MENSAJEN BA SELEBRASAUN
LORON MUNDIÁL ORASAUN BA KUIDADU KRIASAUN NIAN

1 Setembru 2020

 

«Imi sei santifika tinan ba dala limanulu, hodi haklaken iha imi-nia rai liberdade ba sira hotu ne’ebé horik bá. Tinan ne’e sei sai ba imi Jubileu ida» (Lv 25, 10).

 

Maun no biin-alin sira,

Tinan-tinan, liuliu depoizde publikasaun surat ensíklika Laudato si’ (24/V/2015; husi ne’e ba oin, sita ho sigla LS), loron dahuluk Setembru nian marka tiha ba família sarani nu’udar Loron Mundiál Orasaun nian ba Kuidadu Kriasaun nian; no ho nia loke Tempu Kriasaun nian ne’ebé konklui iha loron 4 Outubru, memória S. Francisco de Assis nian. Durante períodu ida-ne’e, sarani sira iha mundu tomak hafoun fiar iha Maromak Kriadór no sai ida de’it ho maneira espesiál iha orasaun no asaun ba uma komún nia prezervasaun.

Ha’u haksolok ho tema ne’ebé família ekuménika hili ba selebrasaun Tempu Kriasaun 2020 nian, katak, «Jubileu ida ba Rai», iha tinan ne’ebé ita selebra tinan limanulu aniversáriu Loron Rai nian.

Iha Sagrada Eskritura, Jubileu mak tempu sagradu ida atu hanoin fali, fila fali, deskansa, restaura no haksolok.

  1. Tempu ida atu hanoin fali

Ita simu konvite liuliu atu hanoin fali katak destinu ikus kriasaun nian mak tama iha «sábadu eternu» Maromak nian. Ne’e mak viajen ida ne’ebé realiza iha tempu, hodi hakohak ritmu loron hitu semana nian, siklu tinan hitu nian no Tinan Jubilár boot ne’ebé mai depoizde remata tinan sabátiku hitu.

Jubileu mós mak tempu ida grasa nian atu halo memória kona-ba kriasaun nia vokasaun primordiál: sai no prospera nu’udar komunidade domin nian. Ita moris tanba de’it relasaun sira: ho Maromak Kriadór, ho maun no biin-alin sira enkuantu membru família komún no ho kriatura hotu ne’ebé horik iha uma hanesan ho ita. «Buat hotu liga malu, no ita hotu, ser umanu sira, la’o hamutuk nu’udar maun no biin-alin sira iha peregrinasaun maravilloza ida, liga ba malu ho afetu mamar, ba maun loro-matan, ba biin fulan, ba maun mota no ba inan rai» (LS, 92).

Tanba ne’e Jubileu mak tempu ida ba rekordasaun, hodi rai iha memória ita-nia ezisténsia inter-relasionál. Ita iha nesesidade konstante atu hanoin hikas katak «buat hotu mak inter-relasionadu no kuidadu auténtiku ba ita-nia moris rasik no ita-nia relasaun sira ho natureza labele haketak husi fraternidade, husi justisa no husi fidelidade ba ema sira seluk» (LS, 70).

  1. Tempu ida atu fila fali

Jubileu mak tempu ida atu fila fali ba kotuk no arrepende. Ita tesi kotu lasu ne’ebé liga ita ba Kriadór, ba ser umanu sira no kriasaun seluk. Ita presiza kura relasaun sira ne’ebé sai aat, esensiál atu sustenta ita no moris tomak ninia lala’ok.

Jubileu mak tempu ida atu fila fali ba Maromak, ita-nia kriadór domin-na’in. Ita labele moris iha armonia ho kriasaun, hodi la iha dame ho Kriadór, buat hotu nia hun no orijen. Hanesan Papa Bento XVI observa, «konsumu brutál kriasaun nian hahú iha-ne’ebé laiha Maromak, iha-ne’ebé matéria sai de’it materiál mai ita, iha-ne’ebé ita rasik mak instánsia ikus, iha-ne’ebé moris hamutuk simplesmente, nu’udar ita-nia propriedade» (Enkontru ho Kleru dioseze Bolzano-Bressanone, 06/VIII/2008).

Jubileu konvida ita atu hanoin hikas ema seluk, espesialmente ema kiak sira no sira ne’ebé vulneravel liu. Ita simu bolun atu hakohak fali Maromak nia planu primordiál no domin nian ba kriasaun nu’udar liman-rohan komún, festa han-hemu ida ne’ebé tenke partilla ho maun no biin-alin sira hotu iha espíritu konvivialidade nian; la’ós iha luta kompetitiva, maibé iha komuñaun ksolok nian ida, iha-ne’ebé ita apoia no proteje malu. Jubileu mak tempu ida atu fó liberdade ba sira ne’ebé moris iha opresaun no sira ne’ebé futu metin ho korrente mai husi forma oioin moris-atan modernu nian, hanaran tráfiku ema nian no servisu infantíl.

Aleinde ne’e ita presiza rona fila fali rai, espresa iha Sagrada Eskritura ho liafuan adamah, fatin ne’ebé hodi hasai Adam, mane. Ohin, kriasaun nia lian, ezorta ita, ho alarme, atu fila fali ba fatin loos iha orden naturál, hodi fó hanoin mai ita katak ita halo parte, la’ós patraun sira, iha inter-ligasaun ho moris. Dezintegrasaun biodiversidade nian, aumentu grave katástrofe klimátika sira, impaktu la proporsionál mai husi pandemia atuál ba ema ne’ebé kiak no frajil liu mak sinál sira alarme nian hasoru ema nia konsumu kaan-teen kontrola-laek.

Ho modu partikulár durante Tempu Kriasaun nian ida-ne’e, ita rona kriasaun nia fuan ne’ebé fekit. Defaktu, kriasaun moris atu hatudu no komunika Maromak nia glória, atu tulun ita hetan beleza buat hotu nia Na’i nian no fila hikas ba Nia (kf. S. Boaventura, In II Sent., I, 2,2, q. 1, concl; Brevil., II, 5.11). Tanba ne’e, rai ne’ebé hodi halo ita, mak fatin orasaun no meditasaun nian: «mai ita fanun sentidu estétiku no kontemplativu ne’ebé Maromak tau iha ita» (Francisco, Exort. ap. Querida Amazonia, 56). Kapasidade atu kontempla no atu ita admira mak buat ruma ne’ebé ita bele aprende liuliu husi maun no biin-alin rai-na’in sira, ne’ebé moris iha armonia ho rai no forma oioin moris nian.

  1. Tempu ida atu deskansa

Maromak, iha ninia sabedoria, rezerva loron sábadu atu Rai no ninia makhorik sira bele deskansa no hakmaan an. Ohin loron, ita-nia estilu moris nian obriga planeta liu ninia limite sira. Babukak kontínua kreximentu nian no siklu produsaun no konsumu ne’ebé la para halo fraku ambiente. Ai-laran sira mohu, rai halai, kampu sira lakon, rai-fuik maran sai luan, tasi sira sai ásidu no tempestade sira aumenta: kriasaun halerik!

Durante Jubileu, Maromak nia Povu simu konvite atu deskansa husi sira-nia serbisu, husik – tanba diminuisaun konsumu baibain nian – atu rai haburas hikas nia an no mundu tama hikas iha orden. Ohin ita presiza hetan estilu moris ékuu no sustentavel, ne’ebé fó hikas ba Rai deskansu ne’ebé nia merese, liuhusi subsisténsia sufisiente ba hotu, hodi la estraga ekosistema ne’ebé sustenta ita.

Oinsá ba mós, pandemia atuál lori ita atu deskobre hikas estilu moris simples liután no sustentável. Krize fó mai ita, iha sensu ida, posibilidade atu dezenvolve maneira foun moris nian. Ita bele nota oinsá Rai konsege rekupera, se ita husik nia deskansa: ár sai moos liután, bee sai transparente liután, balada espésie sira fila hikas ba fatin barak ne’ebé sira lakon. Pandemia lori ita iha kruzamentu ida. Ita presiza aproveita momentu desizivu ida-ne’e atu hapara ona ho atividade supérfluu no destrutivu sira, no kultiva valór sira, ligasaun sira no projetu kriadór sira. Ita tenke ezamina ita-nia toman sira iha uzu enerjia nian, iha konsumu, iha transporte sira no iha hahán. Ita presiza hasai, husi ita-nia ekonomia sira, aspetu sira ne’ebé la esensiál no perigozu, no kria modalidade ho vantajen komérsiu nian, produsaun nian no transporte soin sira-nian.

  1. Tempu ida atu restaura

Jubileu mak tempu ida atu restaura armonia primordiál kriasaun nian no atu kura relasaun umana komprometida sira.

Nia konvida atu restabelese relasaun sosiál sira ékuu, hodi restitui ba ema ida-idak liberdade no soin rasik, no perdua sira seluk nia tusan. Tanba ne’e ita labele haluha katak istória esplorasaun súl planeta nian, provoka defisit ekolójiku boot, liuliu tanba esplorasaun ne’ebé lori estragu ba rekursu sira no uzu demais espasu ambientál komún ba eliminasaun lixu nian. Ne’e mak tempu justisa reparadora nian. Kona-ba ne’e, ha’u hafoun ha’u-nia apelu atu kansela país sira ne’ebé frajil liu nia tusan sira, iha roman impaktu maka’as krize sanitária, sosiál no ekonómika sira ne’ebé sira tenke enfrenta ho sekuénsia husi vírus Covid-19. Presiza mós asegura atu insentivu sira ba rekuperasaun, iha faze elaborasaun no implementasaun iha nivel mundiál, rejionál no nasionál, bele loos duni, sai efikás liuhusi polítika sira, lejislasaun sira no investimentu sira ne’ebé tau iha sentru di’ak komún no ho garantia atu to’o ba objetivu sosiál no ambientál globál sira.

Ho modu hanesan presiza restaura rai. Restabelesimentu ekilíbriu klimátiku importante tebtebes, haree ba urjénsia ne’ebé ita hasoru daudaun. Ita la iha tempu, hanesan ita-nia oan no foin-sa’e sira fó hanoin. Tenke halo buat hotu ne’ebé bele atu mantein aumentu temperatura média global iha limite la liu 1,5 grau centígradu, hanesan konsagra iha Akordu Paris nian kona-ba Klima: ultrapassa limite ne’e sei sai katastrófiku, liuliu ba komunidade sira ne’ebé kiak liu iha mundu tomak. Iha momentu krítiku ida-ne’e, presiza promove solidariedade ida intra no inter-jerasionál. Nu’udar preparasaun ba Simeira importante Klima nian iha Glasgow, iha Reino Unido (COP 26), ha’u konvida país ida-idak atu adota target nasionál sira ne’ebé ambisiozu liu atu redús emisaun sira.

Restabelesimentu ba biodiversidade mós krusiál liu iha kontestu estinsaun espésie sira-nian no iha degradasaun ba ekosistema sira lahó presedente. Presiza apoia Nasoens Unidas nia apelu atu prezerva 30% Rai nian nu’udar habitat protesaun nian to’o 2030, atu bele hapara taxa alarmante biodiversidade ne’ebé lakon ba beibeik. Ha’u husu ba komunidade internasionál atu kolabora hodi garante katak Simeira kona-ba Biodiversidade (COP 15) Kunming nian, iha Xina, sai pontu virajen ida iha sentidu estabelesimentu Rai nu’udar uma iha-ne’ebé, tuir Kriadór nia hakarak, moris sai wain.

Ita iha obrigasaun atu halo reparasaun tuir justisa, hodi garante, ba ema hotu-hottu ne’ebé horik iha rai ida husi jerasaun ba jerasaun, atu bele rekupera plenamente ninia utilizasaun. Presiza proteje komunidade rai-na’in sira husi empreza sira, partikularmente multinasionál sira, ne’ebé, ho estrasaun perigoza kombustivel fossil sira nian, minerál sira, ai-kabelak no produtu agroindustriál sira, «halo iha país ladún dezenvolvidu buat ne’ebé sira labele halo iha país ne’ebé fó kapitál ba sira» (LS, 51). Komportamentu aat empreza sira nian reprezenta «tipu foun kolonializmu nian» (S. João Paulo II, Diskursu ba ‘Academia Pontifícia das Ciências Sociais, 27/IV/2001, sira iha Exort. ap. Querida Amazonia, 14), ne’ebé lahó moe esplora komunidade no país sira kiak liu ne’ebé ho modu dezesperadu buka dezenvolvimentu ekonómiku. Presiza konsolida lejislasaun nasionál no internasionál sira, atu regulamenta empreza estrativa sira nia atividade sira no garante asesu ba justisa ba sira-ne’ebé sai prejudikadu.

  1. Tempu ida atu haksolok

Iha tradisaun bíblika, Jubileu mak akontesimentu ida festa nian, inaugura ho tromba ne’ebé nalian iha rai tomak. Ita hatene katak Rai no ema kiak sira nia hakilar, iha tinan sira liubá, sai maka’as ba beibeik. Tempu hanesan ita sai sai sasin kona-ba modu Espíritu Santu inspira iha fatin-fatin indivíduu no komunidade sira atu hamutuk hodi hari’i hikas uma komún no defende ema sira ne’ebé vulnerável liu. Ita asiste surjimentu graduál mobilizasaun ema sira nian ne’ebé, husi kraik no periferia sira, empeña an ho laran-luak ba rai no ema kiak sira nia protesaun. Ksolok tebes haree foin-sa’e barak no komunidade sira, espesialmente rai-na’in sira, iha liña frente nian atu fó resposta ba krize ekolójika. Sira apela ba Jubileu Rai nian ida no inísiu foun ida, konxiente katak «buat oioin bele muda» (LS, 13).

Ita mós haksolok bainhira haree oinsá Tinan espesiál aniversáriu Laudato si’ inspira insiativa barak iha nivel lokál no globál ba kuidadu uma komún no kiak sira. Tinan ida-ne’e tenke lori ba planu operasionál prazu naruk, atu nune’e to’o ba ekolojia integrál ida iha família sira, parókia sira, dioseze sira, orden relijioza sira, eskola sira, universidade sira, kuidadu sira saúde nian, empreza sira, fazenda agríkula sira no iha área barak seluk.

Ita haksolok mós ho komunidade fiar-na’in sira-nian ne’ebé sai ida atu kria mundu ida justu liután, pasífiku no sustentável. Motivu partikulár ida ksolok nian mak Tempu Kriasaun nian sai inisiativa ida ekuménika tebes duni. Ita kontinua sai boot iha konxiénsia katak ita hotu horik iha uma komún ida enkuantu membru família hanesan!

Ita haksolok tanba Kriadór, iha ninia domin, sustenta ita-nia esforsu ki’ik sira ba Rai. Ida-ne’e mak Maromak nia uma mós, iha-ne’ebé ninia Liafuan «halo An ba ema no mai horik ho ita» (Jo 1, 14), fatin ne’ebé Espíritu Santu nia difuzaun kontinua hafoun.

«Haruka, Na’i, ita-nia Espíritu no hafoun rai nia oin» (kf. Sal 104/103, 30).

Roma, iha S. Giovanni in Laterano, 1 Setembru 2020.

 

Francisco