Inaugurasaun “Centro Educativo Paulo VI”

Inaugurasaun “Centro Educativo Paulo VI”

Dili – FMA-TIN (Timor-Indonesia)  iha loron Anunsiasaun Na’i nian, 25 Marsu 2014, haksolok ho inaugurasaun “Centro Educativo Paulo VI” nu’udar estensaun ba obra “Centtro de Formação João Paulo II” iha Comoro, Dili.

Serimónia hahú iha besik tuku hitu kalan ho prezensa konvidade ilustre sira hanesan Primeiro Ministro Xanana no membru sira Acessoria Sociedade Civil nian, Embaixadora Boa-Vontade Edukasaun nian, sra. Kristy Sword Gusmão, Deputado Virgílio Marçal, Mons. Rodrigo Bilbao, reprezentante Núnsiu Apostóliku nian, vise-provinsiál SDB, padre Apolináriu no mós relijioza sira husi kongregasaun seluk, nune’e mós belun sira Família Salezian nian.

Selebrasaun fahe ba parte tolu: 1) Diskursu sira; 2) Bensan uma nian; 3) Asina plaka no konvíviu.

Durante ninia diskursu senór Xanana fó parabéns ba obra edukativa ne’ebé hetan apoiu finansiamentu parte ida husi ninia gabinete, no nia hateten katak sei kontinua apoia obra edukasaun “la’ós tanba hadomi madre sira maibé tanba hadomi labarik sira”.  Hafoin nia hatutan “ket alori ba lia, maibé ami hatene katak husi madre sira ami iha konfiansa boot tebtebes katak bele forma joven sira, halo foin-sa’e sira sai sidadaun di’ak ba ita-nia rain”.

Irmán Paola Battagliola iha ninia diskursu agradese ba benfeitór no doadór hotu nune’e mós ba konstrutór BTK, no ba komuidade FMA sira ne’ebé mós kontribui ho buat uitoan eh barak ne’ebé sira iha.Tuir irmán Paola,   sentru ne’e nia naran nu’udar Centro Educativo Paulo VI, “hakarak hanoin hikas, tinan 50 Concílio Vaticano II, ba Papa ida-ne’e, ne’ebé ho ninia hanorin no hakerek sira gia povu sarani ba prinsípiu morál no ba valór moris nian”.

Nia mós deskreve finalidade obra ne’e nian atu sai sentru “treinu ba treinadór/a sira” no oferese ba fon-sa’e sira kompeténsia foun hodi prepara sira enfrenta mundu serbisu nian. Aleinde ne’e “Sentru mós iha eskopu atu koordena atividade pastorál hotu iha liña ho Kreda lokál, serbisu iha rede ho organizasaun governativa no naun-governativa afavór edukasaun nian atu fó kualidade ba edukasaun”. Nia husu atu tau forsa hamutuk governu ho seitor privadu sira atu  lori  “mudansa kualidade nian” ba sistema edukativu.

Parte rituál bensaun uma-nian prezide husi Mons. Rodrigo ne’ebé iha ninia omilia nia foti fali Papa Francisco ninia hakerek iha 1990 kona-ba rekordasaun sira no valór sira nia simu husi salezianu sira. Ne’e hotu nu’udar dezafiu ba irmán FMA sira atu mós imprime iha foin-sa’e sira valór sira umanu no relijiozu/sarani iha sira nia misaun edukativa.

Mons. Rodrigo hateten katak Papa Francisco, hakerek katak nia simu buat barak husi salezianu sira no nia hanoin sira ho gratidaun. Entre pontu sira ne’e mak devosaun ba Maria Ausiliadora no ninia esperiénsia iha koléjiu salezianu “kria liuhusi hafanun konxiénsia kona-ba sasán sira nia lialoos, kultura katólika […]. Estudu, valór sosiál sira konvivénsia nian, referénsia sosiál ba ema ne’ebé presiza liu (ha’u hanoin ha’u aprende hasai buat ruma husi an rasik atu fó ba ema ne’ebé kiak liu ha’u), desportu, kompeténsia, pedade… buat hotu reál, no buat hotu forma modu ida atu sai ema kulturál”, Papa hakerek… Nia aprende husi salezianu sira oinsá estuda nune’e mós valór desportu nian, ninia dimensaun kompetisaun nian: kompete di’ak no kompete nu’udar sarani, aprende atu sai kriativu liuhusi atividade oioin. Nia mós aprende husi salezianu piedade loos (vida orasaun). Piedade forte maibé tuir otas. Papa hanoin kona-ba devosaun ba Na’-Feto, domin ba Papa.  Mons. Rodrigo dehan katak husi salezianu Papa Francisco aprende atu buka sentidu moris nian no sasán sira nian. Momentu xave ida atu aprende no buka sentidu sasán sira nian mak “Buonanotte”.  Amu-Papa mós hanoin katak nia aprende atu sente di’ak ho nia an rasik ho salezinau sira ne’eb’e eduka ba sentimentu nu’udar valór fuan nian, atu ket ata’uk sente no dehan ba an rasik buat ne’ebé sente.  Amu-Papa ko’alia kona-ba “revolusaun ternura” nian ne’e katak sente kariñu, afetu no domin ba ema seluk.

Selebrasaun kontinua ho tesi fita iha odamatan atu tama uma foun, bensan ba kuartu hotu no asina plaka no jantár fraternizasaun nian. Iha eventu ne’e iha animasaun dansa no knananuk husi grupu joven superstar, husi grupu st.António ne’ebé kriativu liu iha sira-nia aprezentasaun sira. Selebrasaun remata iha tuku 9 kalan.