Kreda ida konversaun misionária nian hahú husi bispu, amlulik, relijiozu to’o leigu sira

Kreda ida konversaun misionária nian hahú husi bispu, amlulik, relijiozu to’o leigu sira

Loron Vida Konsagrada nian hamutuk ho Núnsiu Apóstoliku D. Joseph Marino – 2 Fevereiru 2014

 Dili – Ema konsagradu liu atus tolu husi dioseze Maliana, Dili no Baucau halibur hamutuk ho Bispu na’in tolu D. Norberto, D. Alberto no D. Basílio no Núnsiu Apostóliku D. Joseph Marino atu selebra Loron Vida Konsagrada nian ne’ebé koinside ho Festa Aprezentasaun Na’i nian.

Programa ohin nian hahú ho D. Joseph Marino nia konferénsia ba konsagradu/a sira iha salaun João Paulo II,Comoro,  hafoin selebrasaun eukarístika iha Katedrál Dili no filafali ba Comoro atu  remata ho almosu konfraternizasaun nian iha salaun João Paulo II mós.

Tema ne’ebé D. Joseph hato’o mak Evangelii Gaudium (EG), ezortasaun apostólika ne’ebé Papa Francisco hakerek no fó sai iha loron 24 Novembru 2013, loron taka Tinan Fiar nian. D. Joseph Marino fahe ninia palestra ba parte tolu: 1) Vizaun Kreda ida ho konversaun misionária; 2) Tentasaun ajente pastorál sira-nian; 3) Anúnsiu Evanjellu nian.

Vizaun Kreda ida reforma nian

Ezortasaun Evangelli Gaudium fó sai Papa Francisco nia vizaun  ba Kreda: Kreda ida reforma nian, mudansa kle’an iha hanoin no hahalok, iha konversaun ba misaun no ida-ne’e ba Kreda nia membru hotu hahú husi bispu sira, amlulik sira, relijiozu sira to’o leigu sira. Amu-Papa rasik ko’alia kona-ba konversaun papadu nian. Renovasaun ne’e labele adia tan! Tan ne’e Amu-Papa subliña katak Evangelii Gaudium soi “signifikadu programátiku” ho konsekuénsia importante atu moris iha “estadu permanente misaun nian”. Iha EG n.27 Amu-Papa hakerek: “Ha’u mehi ho opsaun misionária ida ho kbiit atu transforma buat hotu, atu toman sira, estilu sira, oráriu sira, linguajen no estrutura ekleziál tomak sai kanál proporsionadu liután ba evanjelizasaun mundu ohin loron nian duké ba auto-prezervasaun”. Amu-Papa hakarak Kreda ida sai husi an rasik atu bá hasoru ema, la ta’uk atu fahe beleza Evanjellu nian, halo ema esperimenta ksolok, laran-sadia, domin, partilla mai husi Na’i Jezús Kristu.

Área importante hitu ne’ebé Amu-Papa Francisco tau nu’udar prioridade mak (EG n.7):

a) Reforma Igreja nian iha saída misionária.

b) Tentasaun ajente pastorál sira-nian.

c) Igreja haree nu’udar totalidade Maromak nia Povu nian ne’ebé evanjeliza.

d) Pregasaun/Omilia no ninia preparasaun.

e) Inkluzaun sosiál ema kiak sira-nian.

f) Dame no diálogu sosiál.

g) Motivasaun espirtituál ba kompromisu misionáriu.

Papa Francisco la kole atu repete katak Kreda mak misionária, ninia natureza mak misionária, sai Kreda tenke sai misionária. Jezús la haruka ita atu taka an iha uma-laran maibé “Bá hanorin no sarani ema hotu…”.

Hafoin D. Joseph haktuir kualidade eh karakterístika sira Kreda misionária hanesan Papa Francisco hakerek iha EG:

a) Kreda ne’ebé haksolok.

b) Kreda ne’ebé laran-sadia, rona, simu no hakohak ema hotu, uza linguajen pozitiva…

c) Kreda ne’ebé furak, beleza molok doutrina, basá beleza mak lori entuziazmu, atrai;

d) Kreda ne’ebé konsentra iha esensiál no esensiál mak Jezús Kristu;

e) Kreda ho odamatan nakloke, la taka an, inkluzaun; ezemplu oferese batizmu lahó esesaun…

Tentasaun ajente pastorál nian

Amu-Papa Francisco iha ninia dokumentu ko’alia kona-ba tentasaun sira ne’ebé ajente pastorál hasoru hanesan individualizmu, krize identidade no lakon laran-manas; kompleksu inferioridade nian ne’ebé lori atu subar identidade sarani; relativizmu prátiku ne’ebé lori atu “halo hanesan Maromak la eziste, deside hanesan ema kiak sira la eziste, mehi hanesan ema seluk la eziste, serbisu hanesan ema sira ne’ebé la simu anúnsiu la eziste” (EG 80); apatia/baruk eh la iha gostu ba misaun; mundanizmu espirituál, katak, buka ema nia glória no moris-di’ak pesoál, la’ós Maromak; pesimizmu estéril, evanjelizadór ho “oin tua-siin nian” (EG n. 85).

Maski ita moris dezafiu oioin, “Amu-Papa enkoraja atu manán pesimizmu no haree naroman iha nakukun, esperansa iha dezesperu no oportunidade iha tentasaun sira, atu hametin relasaun ho Jezús no sai ba li’ur, ba kiak sira”, Núnsiu hateten.
Iha EG Amu-Papa mós haree oportunidade sira atu hametin formasaun, atu envolve liután leigu sira, atu rekoñese feto sira-nia papél, fó atensaun ba joven sira, no atu tau atensaun ba vokasaun sira. Maski vokasaun menus, “Ita labele hakonu semináriu sira ho naran tipu ida motivasaun nian” –Papa Francisco hakerek – “no menus liután se ida-ne’e liga ho inseguransa afetiva, buka forma podér nian,  ema nia glória eh moris-di’ak ekonómiku” (EG 107).

Anúnsiu Evanjellu nian

Iha parte ikus D. Joseph ko’alia kona-ba anúnsiu Evannjellu nian. “La iha evanjelizasaun se la iha anúnsiu esplísitu Jezús Kristu nian, nu’udar Na’i”. Povu sarani hotu mak evanjelizadór, no sai evanjelizadór iha Espíritu, presiza iha dosilidade ba Espíritu, sai misionáriu-dixípulu, katak aprende uluk husi Mestre molok haklaken. Evanjelizadór sira tenke halakon atitude ne’ebé hateten katak “baibain halo nune’e”, atu iha kriatividade domin nian, diálogu no enkontru pesoál ho ema, akompañamentu…

Durante sesaun dada-lia nian, ba pergunta kona-ba proposta konkretu ruma atu halo Evangelli Gaudium iha duni signifikadu programátiku hanesan Amu-Papa husu, aleinde ezemplu  disponibilidade no aprosimasaun ba ema, Núnsiu Apostóliku fó ezemplu kona-ba evanjéliku sira/seita sira ne’ebé laran manas liu atu halo ema koñese Jezús (maski uza osan, sasán…), tama uma sai uma. “Tansá ita mós la sai laran manas atu hakbesik ema sira no haklaken Jezús? Sira la iha relasaun pesoál ho Jezús tan la iha Sakramentu Komuñaun, ita iha, entaun ita iha vantajen ida liután atu lori Jezús ba ema sira”, D. Joseph konklui.

(COMSOC FMATIN)

Tags: konversaun, Kreda