Kombate “Human Traffic” hodi harii Asosiasaun Talitha Kum

Kombate “Human Traffic” hodi harii Asosiasaun Talitha Kum

Baucau – Komisaun ida iha “Conferência dos Superiores Maiores de Timor-Leste” (CSM-TL) mak “Comissão Justiça e Paz e Integridade da Criação” (JPIC), no iha JPIC iha asosiasaun ida naran Talitha Kum. Ekipa Talitha Kum Timor-Leste hamutuk ema na’in 12. Organizasaun ne’e hahú ho Relijioza sira iha Filippinas atu kombate eskravidaun hanaran “human traffic” (ho padroeira Santa Bakita) ne’ebé 80% feto no labarik. Ita-nia foin-sa’e barak ba rai li’ur no ida-ne’e odamatan ba eskravidaun ne’e.  Ezemplu simples ida: Labarik feto, feto-raan sira sira hakarak iha samsung, faru foun, sapatu foun depoiz lakon nia moris foin-sa’e, sira-nia virjindade. Dalaruma nia kolega mak lori ba tama iha tráfiku umanu.Organizasaun Talitha Kum harii ona iha dioseze Dili iha 15 Fevereiru 2018 liubá.

SAIDA MAK HUMAN TRAFFIC

Iha “protocolo Palermo” 20-12-2000, kontra human traffic kontein obrigasaun sira ba nasaun aderente sira: halo sosializasaun kona-ba human traffic, prosesu penál ba trafikante sira, parseria/kooperasaun entre nasaun sira bainhira adota ona, nune’e bele minimiza kazu traffic no evita vítima sira monu iha rede traffic. TL adopta iha Protocolo ne’e iha 2009. Elementu importante tolu human traffic nian mak asaun-meiu-objetivu. Kona-ba asaun: rekruta, sede, adkire, transporta, transfere (broker/calo), aloja ka simu ema. Meiu: ameasa forsa ka forma koasaun seluk, hadau, fraude, enganu, abuzu podér, ka pozisaun vulnerabilidade, ka fó/simu pagamentu ka benefísiu sira hodi ema ida fó konsentimentu atu hela iha kontrolu husi ema seluk. Objetivu: esplorasaun inklui prostituisaun, servisu forsadu, eskravidaun, servidaun, hasai orgaun sira, kazamentu forsadu. Ba ema adultu human traffic iha bainhira iha elementu tolu hotu.

Bá tráfiku ho Labarik sira la ezije meiu sira, natón asaun no objetivu sira. Labarik seidauk iha kapasidade foti desizaun, la konxiente kona-ba ninia desizaun eh la iha maturidade. Maibé ba adultu sira tenke iha elementu tolu ne’e: asaun, meiu, objetivu.

Tuir señor Jacinta Amaral ne’ebé servisu iha IOM (Jacinto Amaral – International Organization for Migration (IOM) Timor-Leste. Counter Trafficking Senior Project Assistant, IOM), Kódigu Penál 2009, artigu 163 esplika saida mak tráfiku ho ema. Artigu 164 fó sai kona-ba agravasaun bainhira komete hahalok sira tráfiku ema nian. Infratór sei hetan kastigu ho pena prizaun tinan 12 to’o tinan 25.

Obstákulu iha Timor-Leste mak laiha dadus; kapasitasaun kona-ba Lei espesífiku laiha; alokasaun orsamentu ba kombate krime tráfiku laiha; sosilizasaun ba lei tráfiku umanu ladún iha; La iha parseria no la iha koñesimentu.

Lei kontra Tráfiku Umanu promulga ona iha 25 Janeiru 2017. Nune’e, IOM iha tinan rua nia laran treinu ona kona-ba “human traffic” ba juiz sira no polísia na’in 452. Problema mak depoizde treinu balun troka serbisu iha unidade seluk. IOM ho Ministériu Justisa halo sosializasaun kona-ba Lei tráfiku umanu iha munisípiu balun.

Tuir IOM nia dadus, kazu potensiál ‘human traffic” iha Timor-Leste iha 2017 iha na’in neen, feto hotu; feto adulta na’in 2 husi Indonesia; feto labarik tinn ki’ik na’in haat hotu Timor-Oan. Vítima sira ne’e refere husi polísia no hetan atendimentu iha NGO Pradet. Iha 2016 iha kazu 80 feto hotu: 6 labarik, 74 feto adultu. Sira hotu tráfiku seksu, no ida mak tama kategoria faan labarik. Na’in 20 tráfiku sai ba rai li’ur. Bainhira envolve iha krime organizadu, se polísia kaer sira fó razaun hanesan, tanba kriminozu sira hanorin tiha ona sira oinsá hatán bainhira kaer toman.

IOM iha fundu atu apoiu se karik ita hetan vítima, atu ajuda vítima fila ba nia Rain, maibé nia se vítima ne’e hetan surat espulsaun/deportasaun IOM labele ajuda.

Risku eh preokupasaun sira

Iha timor-Leste iha risku boot ba tráfiku umanu. Tráfiku ba serbisu ba mai – relasiona ho projetu konstrusaun Estrada no seluk-seluk tan. Fronteira ho Indonesia no Oecussi fatin ida ho kuak barak atu halo viajen “iha laran” to’o Dili lahó kontrolu, hodi hatama feto-raan sira, hodi lori sai,hodi trafika iha laran (nasionál). Timor-Leste la’ós de’it fatin tránzitu maibé bele sai fatin destinu negósiu rede tráfiku umanu nian tanba fatin estratéjiku, tanba uza dollar…

Nune’e ita presiza matan moris no tulun ita-nialabarik no foin-sa’e sira atu hatene proteje an no defende sira-nia moris.

BIOÉTIKA NO TRAFIKU UMANU

Tuir United Nation Office on Drugs and Crime (UNOD, harii iha 2009) nia relatóriu iha País 155 mak sai vítima Tráfiku Umanu (TU), inklui Timor-Leste, no persentajen aas liu iha mundu mak tráfiku ba esplorasaun seksuál.

Pe José Maia espesialista iha Bioétika (halo hela peskiza ba doutoramentu) fahe nia esperiénsia bainhira servisu iha parókia Suai, katak nia hetan vítima ruma ka potensiál barak ba rede “human traffic”. Nia dehan katak, ema nia orgaun internu nia folin $ 50.000. Nune’e karik, ita-nia labarik sira ne’ebé ema habosok no naok eh lori lakon bele sai vítima ba rede ne’e. Nia konta mós istóri amenina ida foin remata pré-sekundáriu ne’ebé hakbesik nia atu halo sertidaun falsu hodi hasae tinan ba 17, nune’e bele halo passaporte. Menina ne’e lori fó formuláriu atu prienxe, no Pe. José haree katak ema ne’ebé fó formuláriu nia intensaun rekruta labarik ki’ik atu bá sai prostituta. Ohin loron, iha-nee’bé ita moris iha mundu globalizadu, ho movimentu barak bá li’ur, iha risku atu foin-labarik no foin-sa’e sir amonu iha rede tráfiku ema nian ne’e. Nune’e ita presiza servisu tomak atu prevene buat ne’e. Nia dehan, “ita bele servisu tomak atu prevene maibé ita la kondena autór krime TU, tanba ita-nia misuan mak salvasaun: salva vítima no salva infratór”.

Perspetiva bioétika

Bioétika personalista, ko’alia kona-ba ema ida nia dignidade. Igreja uluk kedas defende ida-ne’e. Bioétika sosiál (bioétika intervensaun no protesaun nian) mak bioétika ne’ebé intervein asaun sira ne’ebé kontra hahalok aat hasoru ema nia dignidade no fó protesaun. Ita proteje maibé ita la iha kbiit, tan ne’e ita husu Estadu halo Lei no proteje ita. Trafikante sira organizadu no manán osan boot, nune’e, bainhira ema  hanetik eh hasusar sira-nia income ita-nia moris ameasadu. Maibé ida-ne’e mak misaun profétika.

Pozisaun Igreja nian

Dokumentu Igreja nian kona-ba TU ita hetan iha dokumentu sira Iireja nian iha ninia pensamentu sosiál, Konsíliu Vaticano II, Catecismo da Igreja Católica no Encíclica Papál sira, hahú ho Rerum Novarum (1891) kona-ba dignidade umana. Espesífiku kona-ba Ttráfiku ema nian ita haree ho Concílio Vaticano II (1965) ho ne’eb’e uza liafuan liafuan “venda de mulheres”. Dokumentu ne’e mak Gaudium es Spes  (GS) iha n. 27: A escravidão, a prostituição, a venda de mulheres e crianças, e as condições de trabalho ruins, em que os homens são tratados mais como um meio de renda e não como livre e responsável, abominando que é o veneno que polui a sociedade, os infratores degradantes e é o maior insulto ao Criador (GS, 27).

Evangelium viitae (1993) Papa João Paulo II foti kestaun ho “comércio de mulheres e jovens” (EV n.3), nune’e mósVeritatis Splendor (VS) n. 80.

Perspetiva bíblika

Ba liberdade mak Kristu liberta ita (Gl 5,1). Ema uluk liu faan iha Bíblia mak José, (Gn12,10) nia maun-alin sira mak faan (Gn 37,12-28). Nune’e mak, dalabarak tráfiku umanu hahakontese iha uma-laran. Fasil liu, tanba família rasik, no labarik sira monu lalais ba família nia rede laran.

Profeta sira denunsia injustisa: “Faan ema justu ba osan no ema kiak ba sandália pár ida” (Am 2,6). Ho profeta Isaías mak ita hetan inspirasaun atu servisu ba libertasaun ema nian, salva ema vítima no ema autór.

Jezús kontinua misaun profeta nian (Is 4,18-19; Lc 4). Liafoun Di’ak implika libertasaun husi tipu hotu esplorasaun no injustisa hasoru ema kiak sira (Mt 5,1-4; kf Mc 10,21-25; Lc 6,20). Jezús nia jestu sira afavór dignidade umana no liberdade. Jezús nia hahalok mak kompaixaun no mizerikórdia, promove feto sira ne’ebé hetan ofeza iha sira-nia dignidade. Jezús mós hakohak labarik sira, konsidera sira nu’udar ema sira ne’eb’e Maromak rai iha fuan no tanba ne’e Maromak nia Reinu ba sira no ba sira ne’ebé hanesan labarik sira (kf Mt 19,13-15).

Dalaruma pastorál iha Timor-Leste mak sakramentu no administrasaun ka administrasaun no sakramenut. Ita la kona ema nia moris. Papa Francisco ohin-loron bainhira hasoru Bispu sira iha sira-nia vizita ka bainhira nia mak bá vizita halo pergunta ida-ne’e: “ema vulneravel iha ó-nia dioseze na’in hira?”. Bispu sira la hatene. Tanba sira la halibur dadus sira husi kongregasaun sira, eh husi asosiasuan sir ane’ebé servisu ba ema vulneravel srira.

Nune’e, knaar ida husik mai ita hotu atu serivu hamutuk hodi kombate “human traffic” iha ita-nia Rain, servisu iha rede, no hahú hodi halo sosializasaun, hodi habelar informasaun. Talitha Kum Baucau fó knaar ba komunidade FMA, OSU no PMY atu hato’o infprmasaun sira-ne’e ba estudante sira eskola sekundária públika no katolika iha dioseze Baucau.