“Ita kultiva arte rona no akompaña nian”. Aprezentasaun estreia 2018

“Ita kultiva arte rona  no akompaña nian”. Aprezentasaun estreia 2018

Venilale – Nu’udar preparasaun ba festa Don Bosco nian no ba Reitór-Mor nia vizita, komunidade edukativa Madre Mazzarello halo enkontru formasaun ida hodi estuda “Estreia 2018”.

Enkontru formasaun ne’e halo hamutuk ho estudante sira hotu (primeiro no segundo ano), profesór/a sira no Irmán sira. Ir Jacinta Gusmão mak fasilita momentu ida-ne’e. Enkontru hahú hodi haree video estreia nian ho tradusaun ba lia-tetun, hafoin aprezentasaun estreia tuir eskema iha livru estreia nian, katak, 1) Enkontru ida ne’ebé la husik indiferente (Jezús ho samaritana): “RONA”; 2) Enkontru ida ne’ebé dudu ema bá oin: “DIXERNIMENTU”; 3) Enkontru ida ne’ebé transforma moris: “AKOMPAÑAMENTU”; 4) Atu hala’o asaun pastorál ida ne’ebé? 5) Ho Samaritana ninia hamaluk.

Hanesan Reitór-Mor hakerek iha introdusaun, estreia ne’e nia tema iha kontinuidade ho tema Sínodu Bispu sira-nian ne’eb’e sei halo iha fulan Outubru 2018: “Joven sira, fiar no dixernimentu vokasionál”.

Reitór-Mor salienta katak se foin-sa’e iha fuan nakloke…disponivel…Ita hein saida? Tan sá ita la deside atu sai liután disponivel? Tan sá ita la servisu ba buat ne’ebé importante liu ba joven sira nia moris? Saida mak trava ita? Tanba sa ita “okupada/u” ka “lakon tempu” ho buat seluk bainhira ida-ne’e mak prioridade loloos, prioridade edukativa no evanjelizasaun nian?

Hotu tiha aprezentasaun, Ir Jacinta fó pergunta tolu ba foin-sa’e sira no pergunta tolu ba edukadór/a sira atu sira fahe. Pergunta tolu no ninia resposta nia sínteze bele haree hanesan tuirmai ne’e:

JOVEN SIRA:

Bainhira imi hasoru problema ruma eh situasaun pesoál ruma kona-ba (namora, eskola, konflitu) oinsá imi rezolve?

Hasoru problema ruma ami presiza hakbesik ba ema ne’ebé iha kapasidade aas no iha esperiénsia moris hodi husu sira-nia hanoin atu tulun ami foti desizaun ne’ebé di’ak liu.

Nune’e, bainhira ami hasoru problema kona-ba namoru ami koko ko’alia ho kolega di’ak ruma, husu ajuda ba biin eh maun ne’ebé iha hanoin kle’an no komprende ami. Se karik problema seluk ka konflitu ruma iha eskola ami husu tulun ba kolega xefe turma nian, ba profesór/a turma nian no mós mestre/a sira, madre sira. Ami mós husu tulun husi família.

Iha imi-nia dalan/moris imi hetan ema prontu atu rona, simu, tulun no akompaña imi?

Ema sira ne’ebé prontu atu simu, rona, akompaña ami mak ami-nia inan-aman, madre no edukadór/a sira. Iha mós kolega sira ne’ebé tulun ami. Sira nafatin fó motivasaun mai ami no morál atu ami sai ema di’ak. Ami mak dalaruma ta’uk atu ko’alia.

Saida mak konkretamente imi husu ba família (inan-aman), ba Kreda, madre no edukadór/a sira?

Ba adultu sira ami husu apoiu finanseiru, gia no akompañamentu, formasaun no hanorin ami sai matenek, protesaun, domin, lori ami ba dalan loos, hanorin liuliu hanorin ami reza, hatene respeita no rona ema seluk, pasiénsia.

Ami husu atu rona ami-nia lian no ami-nia hanoin. Ami husu atu imi komprende ami. Dalabarak ami foin-sa’e sira ta’uk no moe atu dehan sai ami-nia problema. Ami husu atu ita-boot sira hakbesik liután mai ami. Ho ida-ne’e halo ami sente seguru atu dehan sai ami-nia problema sira.

Ami husu atu eduka ami ho di’ak, hanorin ami bainhira ami la komprende; ami husu atu perdua bainhira ami sala.

Ami husu mós atu nafatin akompaña joven sira ne’ebé nunka hakbesik an ba Kreda, ba sira ne’ebé hasoru problema no dezafiu oioin no halo sira fasil atu lakon esperansa no dezanima no mós ba joven sira ne’ebé laiha oportunidade atu estuda.

 

EDUKADÓR/A ADULTU SIRA:

Saida mak joven sira konkretamente husu ohin loron?

Akompañamentu, rona, simu, konfiansa, fahe ho ita sira-nia difikuldade no problema sira, livre atu hili, laran-maus husi edukadór/a sira. Husu atu tulun sira sai foin-sa’e ne’ebé onestu no sarani di’ak, iha fiar ne’ebé loos.

Joven sira husu liberdade iha sira-nia hanoin, gosta kria regulamentu rasik, buka ksolok ba sira-nia an.

Oinsá ó hanoin bele tulun joven sira atu hateke ba futuru ho konfiansa no esperansa?

Rona sira, gia sira. Liuhusi akompañamentu, tulun sira sai responsavel ba sira-nia moris,  iha estudu, serbisu no atividade hotu. Presiza hatene ita-nia an nu’udar mediadór/a de’it ba Ida-ne’ebé foti insiativa, katak Maromak.

Fó korajen atu sira simu sira-nia an, deskobre sira-nia kapasidade no talentu sira ne’ebé iha hodi buka buat ne’ebé di’ak ba sira-nia futuru.

Fó motivasaun ba sira, fahe esperiénsia no sai modelu moris nian ba sira.

Tempu no espasu saida de’it mak ita edukadór/a sira dedika ba akompañamentu pesoál an rasik nian no foin-sa’e sira nian?

Tempu hotu-hotu ne’ebé iha ami uza atu hariku uluk ami-nia an no fó ba foin-sa’e sira iha momentu formál no non-formál hotu durante enkontru ho sira.

Tempu iha aulas, rekreiu no atividade seluk. Tempu forte sira Kreda nian, maibé mós tempu ne’ebé husu Maromak nia akompañamentu liuhusi orasaun.

Hodi fó tempu loloos ba ita-nia preparasaun ita sai ema pontuál iha atividade sira, halo planu ba atividade ho klaridade, sai ema fleksivel no onestu.

(COMSOC FMATIN)